Nozīmīgs cilvēks Madonas novadam. 

Ko es vēlu Latvijai nākamajos 100 gados?

Projekta mērķis - izvēlēties piecpadsmit cilvēkus, kuru dzīves devums veltīts Madonas novadam. Meklējumi noritēja četrpadsmit pagastos - Aronas, Bērzaunes, Sauleskalna, Kalsnavas, Dzelzavas, Liezēres, Barkavas, Ošupes, Praulienas, Mētrienas, Ļaudonas, Vestienas, Mārcienas, Lazdonas un Madonas pilsētā.

Mežkopji, mākslinieki, optimisti, bibliotekāri, grāmatveži, labdari, maiznieki, zemnieki, patrioti, ārsti, skolotāji, rakstnieki. Labai sirdij nav vecuma, dzimuma, amata vai profesijas. Katram no piecpadsmit uzdots viens jautājums - Ko Tu vēli Latvijai nākamajos 100 gados?
Meklēšanas procesā tika iesaistīti Madonas novada vispārizglītojošo skolu skolēni, sociālie darbinieki, pagastu pārvalžu darbinieki un līdzcilvēki. 
Projekts vainagojies 2017. gada 30. novembrī ar augstvērtīgu foto izstādi Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, kas apskatāma un saklausāma visu decembra mēnesi.

Atbalsta Madonas novada pašvaldība 

EDĪTE ZAUBE

 Dzimusi 1965. gadā

Viņa - mana skolotāja - ir kā zvaigzne. Viņa mirdz Atzinības krusta zīmē, Oskara Kalpaka dzimtajās "Liepsalās" pašā karoga masta galā un katrā no saviem skolēniem. Viņa māca mums, - Cienīt sevi un savu dzimtu! Izzināt savas tautas vēsturi, krāt gara gaismu un nest to valstī!

Es novēlu Latvijai nākamajos 100 gados...

"Pēc daudziem gadiem satiku savu literatūras skolotāju. Sveiciena vietā, noskaitīju viņai dzejoli. Tas bija īpašs brīdis! Zem tā lielā koka, kur tikāmies, skolotāja lika man apsolīt, ka šo dzejolī ietverto domu dāvāšu katram un ikvienam. Tad nu ar - novēlu saviem pedagogiem, bijušajiem un esošajiem skolēniem, ģimenēm, katram latvietim Ojāra Vācieša vārdiem: "Ripo, kastan, ripo, zīle! Un, lai pastāv tie, kas mīlē. Mūžu mūžos tie lai pastāv asins žūžu karstā krastā, atvaracu virpuļdzelmē, divu acu spalgā svelmē. Kastan, mācies vienu lietu - neapmācies pērkonlietū, un vēl vienu - uz šīs zemes saules dienā ēnu nemest. Mācies, zīle, māku sīvo - stiprāk mīlēt nekā dzīvot, nāksies pazust - atstāj viņu, mazu, mazu ozoliņu. Ripo, kastan, ripo, zīle! Un, lai pastāv tie, kas mīlē!" Mums visiem godāt zemi, ģimeni, valsti! Viss."