Nozīmīgs cilvēks Madonas novadam. 

Ko es vēlu Latvijai nākamajos 100 gados?

Projekta mērķis - izvēlēties piecpadsmit cilvēkus, kuru dzīves devums veltīts Madonas novadam. Meklējumi noritēja četrpadsmit pagastos - Aronas, Bērzaunes, Sauleskalna, Kalsnavas, Dzelzavas, Liezēres, Barkavas, Ošupes, Praulienas, Mētrienas, Ļaudonas, Vestienas, Mārcienas, Lazdonas un Madonas pilsētā.

Mežkopji, mākslinieki, optimisti, bibliotekāri, grāmatveži, labdari, maiznieki, zemnieki, patrioti, ārsti, skolotāji, rakstnieki. Labai sirdij nav vecuma, dzimuma, amata vai profesijas. Katram no piecpadsmit uzdots viens jautājums - Ko Tu vēli Latvijai nākamajos 100 gados?
Meklēšanas procesā tika iesaistīti Madonas novada vispārizglītojošo skolu skolēni, sociālie darbinieki, pagastu pārvalžu darbinieki un līdzcilvēki. 
Projekts vainagojies 2017. gada 30. novembrī ar augstvērtīgu foto izstādi Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, kas apskatāma un saklausāma visu decembra mēnesi.

Atbalsta Madonas novada pašvaldība 

ALĪSE ŠMITE

 Dzimusi 1928. gadā

Cilvēks, kurš godu, godīgumu un godaprātu turējis augstāk par visu. Dzimtenes mīlestību un darba tikumu vairojis sevī un savējos. Atklāta. Uzticama. Īpaša.

Es novēlu Latvijai nākamajos 100 gados...

"Es te piedzimu. Visu mūžu esmu nostrādājusi šeit. No sava pagasta neesmu izgājusi. Mamma un tētis ziemās devās meža darbos. Mani uzcēla uz galda, iedeva mantiņas, un es nedrīkstēju kāpt nost. Sestdienas vakaros man bija uzdevums - notīrīt celiņu no kūts līdz avotam, līdz pirtij. No visām pusēm nozvanīja baznīcas zvani. Darbi rimās, iestājās miers, visi nomazgājās, paēda un mierīgi pasēdēja. Tad devās gulēt. Tas bija tik brīnišķīgi!
Padomju laiki iemācīja no lielajām tējas glāzēm dzert šnabi. Ja tu nedzēri, necienīji citus! Cūcības! Esiet cilvēcīgi! Galvā ir tik daudz, ko izdarīt, bet, kā pie tā tikt? Tik daudz ko vēl vajag izdarīt! Latvijas mīlestību māciet no bērna kājas! Šodien bērniem jādod pienākumi un atbildība. Skolā nesu malku, ūdeni. Šodien... Ja tā iesim, kā pēdējos gadus, drīz mūsu vairs nebūs. Nebūs latviešu. Paši pie visa esam vainīgi! Paši! Tiem, kuri rada bērnu, ir jāzina, kas būs tālāk. Mīļie cilvēki, ja jūs ko dariet, dariet ar prātu. Kurš pataisījis bērnu nelaimīgu? Vecāki! Vecāku neizdarība, dzeršana, nestrādāšana, izdarība un neizdarība. Mūsdienu bērni ir briesmīgi apzagti! Bērni nejūt dabas skaistumu, dabas ritumu. Saule un rasa. Rīti. Un tā cilvēcība tur pazūd. Dabā jāmeklē tās atbildes. Dabā...
Sutņu recepti gribu atstāt tautai: pelēkie zirņi, mieži, kvieši, tos apvāra, tad liek maizes krāsnī, sprakšķ vien! Atdzesē, samaļ drusku smalkāk par putraimiem. Bļodā iekšā, pārlej ar pienu un ēd nost."