Dievaines
23. septembris, 2020 pl. 20:21,
Nav komentāru
Sākas Dievaines. Veļu laiks.
Viņi visi ir manējie. Gan tie, kas aiz bērza tāss, gan tie, kas klusi zem velēnas dus. Arī tie, kas pie akmens atsēdušies un tie, kas mēmi murmina, kad vakars ir kluss. Veļi staigā pa zemzemes takām, gar manu māju noiet, kad vēls. Veļi pieliek sauju pie ābeles un augļi top valgi, kā zemes māls. Viņi visi ir manējie. Laiks paliek tik viegls, kā pieneņu bērni, kā pelnu vārdi, kā nemirstīga smilts; starp pirkstu starpām izlīst kā piens. Un es sajūtos tik laimīgs, jo es neesmu viens.
ATCERIES par saviem senčiem, godā viņu piemiņu un stāsti bērniem savas dzimtas stāstus! Es ticu, ka dzīvojam tik ilgi, kamēr mūs atceras.
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.